Horvātijai ir jādara vairāk, lai nodrošinātu materiālos apstākļus labākai dzīvei un savienotos ar Bosniju un Hercegovinu, un tai var būt nozīmīga konstruktīva loma, Horvātijas prezidents Kolinda Grabar-Kitarović intervijā Sarajevas „Dnevni Avaz” sacīja.

"BiH ir kaut kādā veidā Horvātijas ieročos, kad jūs to apskatāt ģeogrāfiski. Tik daudz tās teritorijas ir saistīta ar Horvātiju. Mums ir garākais ierobežojums, un jo īpaši jābūt satiksmes un enerģijas savienojumam. Mūsu kopējās interesēs ir veidot satiksmes ceļus un koridorus, piemēram, citus projektus. Ir nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, kas ir priekšnoteikums ekonomikas attīstībai, bet arī valsts stabilitātei un drošībai, ”sacīja Grabar-Kitarović.

Intervijā, ko viņš sniedza četru dienu darba vizītes Bosnijā un Hercegovinā beigās, Horvātijas prezidents teica, ka, neraugoties uz grūtībām, kas ir valstij, ir iespēja gūt panākumus un ir pienācis laiks to veicināt.

"Tas ir galvenais brīdis, kad mums ir jāvirzās uz priekšu," sacīja Grabar-Kitarović, piebilstot, ka viņas vēlme redzēt Bosniju un Hercegovinu kā vienlīdzīgu cilvēku un minoritāšu stāvokli visā tās teritorijā.

Viņš lēš, ka Horvātija var un tai ir jādod ieguldījums komandā, pirms tā ir valsts, kas ir viena no Deitonas nolīguma parakstītājvalstīm, pienākums, tāpat kā Horvātijai ir pienākums aizsargāt Horvātiju ārpus valsts un tādējādi Bosnijā un Hercegovinā, nesajaucot ar šīs valsts iekšējām lietām.

"Tas nozīmē, ka mēs esam apņēmušies to īstenot un uzlabot, lai Bosnija un Hercegovina varētu darboties kā suverēna un neatkarīga valsts, kas lemj par tās nākotni," sacīja Horvātijas prezidents.

Viņš apstiprināja, ka neapstrīdams Horvātijas atbalsts Bosnijas un Hercegovinas ceļam uz Eiropas Savienību un NATO, kas attiecas uz visām pārējām Dienvidaustrumeiropas valstīm.

"Mums ir jāsaglabā šis paplašināšanās process," sacīja Grabar-Kitarović, piebilstot, ka šī joma ir "dabiski Eiropas", un Bosnija un Hercegovina ir aicinājusi Horvātiju to izmantot kā draugu, kurš vēlas palīdzēt.

Viņa arī aicināja divpusējus jautājumus, piemēram, nesen notikušo piena eksportu no Bosnijas un Hercegovinas, lai runātu par ES spēkā esošo noteikumu pieņemšanu.

Viņa arī norādīja, ka tas bija jautājums par abu valstu robežu jautājumu, norādot, ka iespējamais risinājums šai starptautiskajai šķīrējtiesai būtu tad, ja divpusējās sarunās nebūtu iespējams panākt vienošanos.

(Hina)