Divdesmit gadu brauciens uz Eiropu bez robežām ir apturēts pirmdien pēc tam, kad vairākas valstis ir izveidojušas uzraudzību pie savām robežām, reaģējot uz nepieredzētu migrantu pieplūdumu.

Vēlētais Vācijas svētdienas lēmums atjaunot robežkontroli ir izraisījis domino efektu, jo tas arī piespieda kaimiņvalstis slēgt savas robežas. Austrija nosūtīja armiju uz robežas ar Ungāriju pēc tam, kad nakti devās tūkstošiem migrantu.

"Ja Vācija veic robežkontroli, Austrijai ir jāizveido vairāk kontrolējamu robežpunktu, un mēs to darām tieši tagad," sacīja preses konferences kanclera vietnieks Reinhold Mitterlehner, piebilstot, ka armija tiks atbalstīta.

"Atbalsts galvenokārt būs vērsts uz humāno palīdzību," sacīja kanclers Werner Faymann, kurš bija tajā pašā preses konferencē. "Bet es vēlos uzsvērt, ka, ja tas būs nepieciešams, tiks sniegts atbalsts robežkontrolē."

Un Slovākija paziņoja par robežas slēgšanu ar Vāciju un Austriju.

Šie pasākumi līdz šim ir bijuši lielākais drauds Šengenas sistēmai, kas ir 1995. atcēla robežšķērsošanas vietas visā Eiropā un kas kopā ar eiro kopīgo valūtu tiek uzskatīts par pārveidojošu kontinenta integrācijas sasniegumu.

Pašreizējie noteikumi neļauj migrantiem bez personīgiem dokumentiem ceļot Šengenas zonā, bet tiem trūkst mehānismu, kas tos faktiski novērstu.

Polija paziņoja arī par gatavību noteikt robežkontroli daudzu migrantu gadījumā, un jebkurš ES lēmums noteikt kvotu bēgļu pieņemšanai atsevišķās dalībvalstīs, ko atbalsta Eiropas Komisija un dažas no lielākajām dalībvalstīm, ko vada Vācija, radītu institucionālu krīzi.

"Mēs pieņemsim tik daudz bēgļu, cik mēs varam atļauties, ne vairāk vai mazāk," sacīja premjerministrs Ewa Kopacz.

Šengenas zonas dalībvalstīm ir tiesības atjaunot pagaidu robežkontroli krīzes situācijās, un reizēm tās darīja pagātnē, bet nekad tādā līmenī, kādā tas notika pirmdien.

(Hina)